Darbības vai rituāli atkal un atkal stereotipiski atkārtojas; tas it kā pasargā no kāda objektīvi mazticama atgadījuma, kas biedē un, pēc pacienta domām, varētu kaitēt. Pacienti parasti izjūt trauksmi, paši atzīst, ka šādas darbības ir nevajadzīgas, neproduktīvas, un viņi atkārtoti mēģina tām pretoties. Ir četras biežākās simptomātiskās grupas:
- pārspīlētas rūpes par personīgo higiēnu – atkārtota roku mazgāšana, iešana dušā, bailes no inficēšanās utt.; - uzmācīgas šaubas, kuras pavada atkārtotas kompulsīvas pārbaudes – pirms iziešanas no mājas neskaitāmas reizes pārbauda, vai gāze noslēgta, ūdens krāns aizvērts, gludeklis un elektrība izslēgti, atslēgas paņemtas utt.